Pakešu logiem apsildes periodā pastāv zināma tendence norasot (virsmas kondensāts). Logu norasošanu nevajadzētu jaukt ar logu svīšanu - kondensāta veidošanos stikla paketes iekšpusē, kas rodas kā nepietiekamas paketes malu hermetizācijas rezultāts.
Logu rasošana jeb kondensāts uz logu stikla rodas ūdens tvaikam pārejot šķidrā fāzē. Šādi apstākļi rodas, ja virsmas temperatūra pazeminās līdz rasas punktam - temperatūrai pie kuras sākas ūdens fāzu maiņa. Tā kā rasas punkts ir atkarīgs no tvaika koncentrācijas (īpatnējā gaisa mitruma telpā) un telpas temperatūras, iedarbojoties uz šiem parametriem var regulēt kondensāta izkrišanu uz stikla virsmas.
Pirmais un galvenais veids, kā novērst logu rasošanu ir ventilācija un telpas vēdināšana.
Otrs ir tvaika kondensēšanās nepieļaušana, paaugstinot to virsmu temperatūras ar kurām saskaras tvaiks.
1. Kondensāta izkrišanas novēršana ar ventilāciju un telpas vēdināšanu.
Bieži jēdzieni ventilācija un telpas vēdināšana tiek jaukti, tāpēc definēsim tos:
Ventilācija - tā ir ēkā ierīkota autonoma gaisa pieplūdes un nosūces sistēma, kas nodrošina cilvēkam higiēnas normu izpildi - iespēju normāli elpot un dzīvot. Telpas vēdināšana - telpas gaisa apmaiņas nodrošināšana, pielietojot atveramus konstrukcijas elementus logos (vēdlodziņš, atvāžama loga daļa, vārsts uc.). Vispārzināms, ka telpā ir jānokļūst apm. 3 kubikmetriem gaisa stundā uz vienu telpas kvadrātmetru vai jānotiek kārtīgai gaisa apmaiņai. To nodrošina speciāli izveidota ventilācijas sistēma visā ēkā, kas nodrošina nepieciešamo gaisa pieplūdi un nosūci. Padomju laikos būvētajās mājās nepieciešamā gaisa pieplūdei netika veidota atsevišķa sistēma, to nodrošināja neblīvie logi. Modernie logi, caur kuriem gaisa infiltrācija normālos apstākļos ir izslēgta, ir nopietni saasinājusi jautājumu par gaisa pieplūdes nodrošināšanu un aktualizējusi jautājumu par kondensāta izkrišanu uz stikla virsmas. Pēdējā risināšanai, moderno logu ražotāji ir veikuši speciālus pasākumus un izveidojuši sistēmu, ko būtu nepieciešams definēt atsevišķi: Pašvēdināšana jeb mikrovēdināšana - ierobežota gaisa apmaiņas sistēma, kura tiek realizēta caur speciāliem kanāliem vai logu blokos iebūvētām klimatiskajam kamerām, ar mērķi regulēt gaisa mitrumu telpa un novērst kondensāta veidošanos uz stikla virsmas.
Firmas piedāvā dažādu konstrukciju pašvēdināšanas ietaises, kuras var būt iestrādātas jau pašā loga konstrukcijā vai tikt uzmontētas atsevišķi.
2. Kondensāta izkrišanas novēršana paaugstinot to virsmu temperatūras, ar kurām tvaiks saskaras.
a) Temperatūru uz iekšējā stikla virsmas var paaugstināt, pielietojot paketēs stiklus ar labākām siltuma aizsardzības īpašībām t.s. selektīvo pārklājumu stiklus, kuri nodrošina pat līdz divreiz augstāku siltuma aizsardzību salīdzinot ar vienkāršiem stikliem.
b) Telpas sienu virsmas temperatūru var paaugstināt siltinot sienu konstrukcijas gan no ārpuses gan iekšpuses, tādejādi pārvietojot rasas punktu no virsmas pašā sienas konstrukcijā. Veicot siltināšanu īpaša uzmanība jāpievērš tvaika izolācijas izveidošanai, kurai ir jānovērš kondensāta izkrišanas iespējas šuves iekšpusē.
c) Loga ailes šuves temperatūru nenosaka tikai sienas materiāls, bet tā lielā mērā ir atkarīga no:
- loga izvietojuma ailē un ailes iekšējās daļas papildus siltināšanas;
- montāžas; īpaši logu šuves aizpildījuma,
- loga izgatavošanas, šeit būtiska ir logu profila izvēle ar atbilstošu kameru skaitu un nepieciešamo blīvējamo materiālu montāžas kārtības
ievērošana,
- stikla pakešu siltuma aizsardzības īpašībām,
- telpas apkures veida un apkures elementu atrašanās vietas. Ja apkures elements atrodas zem logiem, tad aukstā stikla rūtis tiek apsildītas un kondensāta veidošanās risks samazinās.
Apsildāmajām grīdām atkrīt speciāla logu apsilde un kondensāta izkrišanas risks ir liels. Nelabvēlīgi ir arī visi šķēršļi, kas kavē gaisa cirkulāciju gar logiem, kā piemēram lielas iekšējās palodzes vai logi padziļinātās nišās.
Logu rasošana jeb kondensāts uz logu stikla rodas ūdens tvaikam pārejot šķidrā fāzē. Šādi apstākļi rodas, ja virsmas temperatūra pazeminās līdz rasas punktam - temperatūrai pie kuras sākas ūdens fāzu maiņa. Tā kā rasas punkts ir atkarīgs no tvaika koncentrācijas (īpatnējā gaisa mitruma telpā) un telpas temperatūras, iedarbojoties uz šiem parametriem var regulēt kondensāta izkrišanu uz stikla virsmas.
Pirmais un galvenais veids, kā novērst logu rasošanu ir ventilācija un telpas vēdināšana.
Otrs ir tvaika kondensēšanās nepieļaušana, paaugstinot to virsmu temperatūras ar kurām saskaras tvaiks.
1. Kondensāta izkrišanas novēršana ar ventilāciju un telpas vēdināšanu.
Bieži jēdzieni ventilācija un telpas vēdināšana tiek jaukti, tāpēc definēsim tos:
Ventilācija - tā ir ēkā ierīkota autonoma gaisa pieplūdes un nosūces sistēma, kas nodrošina cilvēkam higiēnas normu izpildi - iespēju normāli elpot un dzīvot. Telpas vēdināšana - telpas gaisa apmaiņas nodrošināšana, pielietojot atveramus konstrukcijas elementus logos (vēdlodziņš, atvāžama loga daļa, vārsts uc.). Vispārzināms, ka telpā ir jānokļūst apm. 3 kubikmetriem gaisa stundā uz vienu telpas kvadrātmetru vai jānotiek kārtīgai gaisa apmaiņai. To nodrošina speciāli izveidota ventilācijas sistēma visā ēkā, kas nodrošina nepieciešamo gaisa pieplūdi un nosūci. Padomju laikos būvētajās mājās nepieciešamā gaisa pieplūdei netika veidota atsevišķa sistēma, to nodrošināja neblīvie logi. Modernie logi, caur kuriem gaisa infiltrācija normālos apstākļos ir izslēgta, ir nopietni saasinājusi jautājumu par gaisa pieplūdes nodrošināšanu un aktualizējusi jautājumu par kondensāta izkrišanu uz stikla virsmas. Pēdējā risināšanai, moderno logu ražotāji ir veikuši speciālus pasākumus un izveidojuši sistēmu, ko būtu nepieciešams definēt atsevišķi: Pašvēdināšana jeb mikrovēdināšana - ierobežota gaisa apmaiņas sistēma, kura tiek realizēta caur speciāliem kanāliem vai logu blokos iebūvētām klimatiskajam kamerām, ar mērķi regulēt gaisa mitrumu telpa un novērst kondensāta veidošanos uz stikla virsmas.
Firmas piedāvā dažādu konstrukciju pašvēdināšanas ietaises, kuras var būt iestrādātas jau pašā loga konstrukcijā vai tikt uzmontētas atsevišķi.
2. Kondensāta izkrišanas novēršana paaugstinot to virsmu temperatūras, ar kurām tvaiks saskaras.
a) Temperatūru uz iekšējā stikla virsmas var paaugstināt, pielietojot paketēs stiklus ar labākām siltuma aizsardzības īpašībām t.s. selektīvo pārklājumu stiklus, kuri nodrošina pat līdz divreiz augstāku siltuma aizsardzību salīdzinot ar vienkāršiem stikliem.
b) Telpas sienu virsmas temperatūru var paaugstināt siltinot sienu konstrukcijas gan no ārpuses gan iekšpuses, tādejādi pārvietojot rasas punktu no virsmas pašā sienas konstrukcijā. Veicot siltināšanu īpaša uzmanība jāpievērš tvaika izolācijas izveidošanai, kurai ir jānovērš kondensāta izkrišanas iespējas šuves iekšpusē.
c) Loga ailes šuves temperatūru nenosaka tikai sienas materiāls, bet tā lielā mērā ir atkarīga no:
- loga izvietojuma ailē un ailes iekšējās daļas papildus siltināšanas;
- montāžas; īpaši logu šuves aizpildījuma,
- loga izgatavošanas, šeit būtiska ir logu profila izvēle ar atbilstošu kameru skaitu un nepieciešamo blīvējamo materiālu montāžas kārtības
ievērošana,
- stikla pakešu siltuma aizsardzības īpašībām,
- telpas apkures veida un apkures elementu atrašanās vietas. Ja apkures elements atrodas zem logiem, tad aukstā stikla rūtis tiek apsildītas un kondensāta veidošanās risks samazinās.
Apsildāmajām grīdām atkrīt speciāla logu apsilde un kondensāta izkrišanas risks ir liels. Nelabvēlīgi ir arī visi šķēršļi, kas kavē gaisa cirkulāciju gar logiem, kā piemēram lielas iekšējās palodzes vai logi padziļinātās nišās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru