Likt jaunus vai labot vecos?

Ja vēsajās dienās telpā no loga puses zogas nemīlīgs dzestrums, un viegla vēsmiņa planda aizkarus, tad skaidrs, ka pienācis laiks pievērst uzmanību logiem. Kā jau zināms, caur vecu un nekvalitatīvu logu spraugām aizplūst daļa mājokļa siltuma, un zūd omulība.

Un tā — cilvēks ir nonācis izvēles priekšā — likt jaunus logu rāmjus, vai labot vecos. Ne vienmēr vecie logi tūdaļ jāmaina, un ne vienmēr tos iespējams veiksmīgi salabot.

Neprofesionālim šajā situācijā būs grūti orientēties, tāpēc labāk meklēt speciālista palīdzību.

Spraugas var aizdarīt

Visvienkāršākais variants ir loga spraugas aizdrīvēt vai aizlīmēt. Tiesa, šī metode derēs tikai tādā gadījumā, ja loga rāmji aiz vecuma nav satrunējuši. Ar salīdzinoši labu logu spraugām tikt galā palīdzēs blīvgumijas, ko var nopirkt gandrīz katrā saimniecības preču veikalā. Logu aizlīmēšana ar neglītām papīra strēmelēm pieder pagātnei. Mūsdienīgās blīvgumijas pie virsmas pielīp pašas, un tās ir vienlīdz viegli uzlikt un noņemt. Vairumā gadījumu blīvgumijas pietiekami labi kalpo divus gadus. Tā kā atliek tikai aprēķināt nepieciešamo garumu un doties uz veikalu. Tur pārdošanā ir arī sen zināmās porolona lentes, ko iespiež starp logu vērtnēm. Tomēr šo materiālu nebūtu ieteicams izvēlēties, jo tas daudz sliktāk sargā no dzestruma. Turklāt porolons ir krietni vien neizturīgāks par gumijām, laika apstākļu un putekļu ietekmē tas var iegūt nepievilcīgi pelēku krāsu, kā arī sākt drupt.

Ar domām par svaigu gaisu

Pašlīmējošās blīvgumijas labāk derēs telpās, kurās logi pārsvarā stāv aizvērti. Pretējā gadījumā no biežas loga atvēršanas šis siltināmais materiāls var atlīmēties. Ja mājokļa saimnieks grib telpas vēdināt bieži, tad noderīgākas būs iefrēzējamās blīvgumijas. Tās gatavotas no silikona, ir samērā izturīgas un elastīgas. Šīm blīvgumijām ir caurulītes forma un speciāla “kājiņa”, ko ievietot frēzētā spraugā. Izmantojot šo siltuma saglabāšanas veidu, pavisam noteikti būs vajadzīga profesionāļu palīdzība, jo darbs nav vienkāršs. Tas prasa zināšanas un iemaņas. Turklāt profesionālis novērtēs logu stāvokli kopumā, kā arī pateiks, vai rāmjiem nepieciešams remonts, vai tikai pieregulēšana.

Šuves un hermetizācija

Pašu spēkiem siltinot logus, noteikti jāpievērš uzmanība stūra savienojumu vietām, kur nereti rodas plaisas. Lai tās aizdrīvētu, nav ieteicams lietot špakteli. Tai ir atšķirīgs termiskās izplešanās koeficients, tāpēc plaisāšana turpināsies.

Šuves būtu vēlams noblīvēt ar iesmidzināmu hermetizējošu materiālu, kas spēj reaģēt uz šuves nobīdi. Iesmidzināmajam blīvējuma materiālam jābūt divas reizes mazākam nekā šuves platumam. Lai šuvi kvalitatīvi aizpildītu, hermētiskajam materiālam labi jāpielīp virsmai.

Kad jāsāk domāt par jauniem

Ja vecos logus salabot un noblīvēt vairs nav iespējams, tad jāsāk domāt par jauniem. Latvijā logu piedāvājums un izvēles iespējas ir ārkārtīgi plašas. Savas priekšrocības ir PVH, savas — koka logiem.

Speciālisti teic, ka Latvijā pieprasītas ir plastmasas, tad koka un pēc tam alumīnija pakešu logu konstrukcijas. Koka logu ražotāji samērā sīvi konkurē ar plastmasas logu izgatavotājiem. Cilvēki koku varbūt tā īsti vēl nenovērtē, jo daudziem atmiņā ir padomju laiku būvniecības bēdīgā pieredze. Taču kopumā aina ir šāda: plastmasas logi tiek piedāvāti plašam patēriņam un vieglai ekspluatācijai, savukārt koka logi — cilvēkiem ar stila izjūtu un atbilstošu mājokļa interjeru. Samērā pazīstami ir arī alumīnija logi, tomēr īpašu popularitāti tie nav ieguvuši. Iespējams, pie tā vainojama šo logu samērā augstā cena. Taču sabiedriskās būvēs alumīnija logi ir pietiekami iecienīti.

Jana VALTERE

http://www.majalv.lv/index.php?n=580&a=2146

Informācija par logu rasošanu un pasākumiem to novēršanai.

Pakešu logiem apsildes periodā pastāv zināma tendence norasot (virsmas kondensāts). Logu norasošanu nevajadzētu jaukt ar logu svīšanu - kondensāta veidošanos stikla paketes iekšpusē, kas rodas kā nepietiekamas paketes malu hermetizācijas rezultāts.

Logu rasošana jeb kondensāts uz logu stikla rodas ūdens tvaikam pārejot šķidrā fāzē. Šādi apstākļi rodas, ja virsmas temperatūra pazeminās līdz rasas punktam - temperatūrai pie kuras sākas ūdens fāzu maiņa. Tā kā rasas punkts ir atkarīgs no tvaika koncentrācijas (īpatnējā gaisa mitruma telpā) un telpas temperatūras, iedarbojoties uz šiem parametriem var regulēt kondensāta izkrišanu uz stikla virsmas.

Pirmais un galvenais veids, kā novērst logu rasošanu ir ventilācija un telpas vēdināšana.
Otrs ir tvaika kondensēšanās nepieļaušana, paaugstinot to virsmu temperatūras ar kurām saskaras tvaiks.

1. Kondensāta izkrišanas novēršana ar ventilāciju un telpas vēdināšanu.
Bieži jēdzieni ventilācija un telpas vēdināšana tiek jaukti, tāpēc definēsim tos:
Ventilācija - tā ir ēkā ierīkota autonoma gaisa pieplūdes un nosūces sistēma, kas nodrošina cilvēkam higiēnas normu izpildi - iespēju normāli elpot un dzīvot. Telpas vēdināšana - telpas gaisa apmaiņas nodrošināšana, pielietojot atveramus konstrukcijas elementus logos (vēdlodziņš, atvāžama loga daļa, vārsts uc.). Vispārzināms, ka telpā ir jānokļūst apm. 3 kubikmetriem gaisa stundā uz vienu telpas kvadrātmetru vai jānotiek kārtīgai gaisa apmaiņai. To nodrošina speciāli izveidota ventilācijas sistēma visā ēkā, kas nodrošina nepieciešamo gaisa pieplūdi un nosūci. Padomju laikos būvētajās mājās nepieciešamā gaisa pieplūdei netika veidota atsevišķa sistēma, to nodrošināja neblīvie logi. Modernie logi, caur kuriem gaisa infiltrācija normālos apstākļos ir izslēgta, ir nopietni saasinājusi jautājumu par gaisa pieplūdes nodrošināšanu un aktualizējusi jautājumu par kondensāta izkrišanu uz stikla virsmas. Pēdējā risināšanai, moderno logu ražotāji ir veikuši speciālus pasākumus un izveidojuši sistēmu, ko būtu nepieciešams definēt atsevišķi: Pašvēdināšana jeb mikrovēdināšana - ierobežota gaisa apmaiņas sistēma, kura tiek realizēta caur speciāliem kanāliem vai logu blokos iebūvētām klimatiskajam kamerām, ar mērķi regulēt gaisa mitrumu telpa un novērst kondensāta veidošanos uz stikla virsmas.

Firmas piedāvā dažādu konstrukciju pašvēdināšanas ietaises, kuras var būt iestrādātas jau pašā loga konstrukcijā vai tikt uzmontētas atsevišķi.

2. Kondensāta izkrišanas novēršana paaugstinot to virsmu temperatūras, ar kurām tvaiks saskaras.
a) Temperatūru uz iekšējā stikla virsmas var paaugstināt, pielietojot paketēs stiklus ar labākām siltuma aizsardzības īpašībām t.s. selektīvo pārklājumu stiklus, kuri nodrošina pat līdz divreiz augstāku siltuma aizsardzību salīdzinot ar vienkāršiem stikliem.
b) Telpas sienu virsmas temperatūru var paaugstināt siltinot sienu konstrukcijas gan no ārpuses gan iekšpuses, tādejādi pārvietojot rasas punktu no virsmas pašā sienas konstrukcijā. Veicot siltināšanu īpaša uzmanība jāpievērš tvaika izolācijas izveidošanai, kurai ir jānovērš kondensāta izkrišanas iespējas šuves iekšpusē.
c) Loga ailes šuves temperatūru nenosaka tikai sienas materiāls, bet tā lielā mērā ir atkarīga no:

- loga izvietojuma ailē un ailes iekšējās daļas papildus siltināšanas;
- montāžas; īpaši logu šuves aizpildījuma,
- loga izgatavošanas, šeit būtiska ir logu profila izvēle ar atbilstošu kameru skaitu un nepieciešamo blīvējamo materiālu montāžas kārtības
ievērošana,
- stikla pakešu siltuma aizsardzības īpašībām,
- telpas apkures veida un apkures elementu atrašanās vietas. Ja apkures elements atrodas zem logiem, tad aukstā stikla rūtis tiek apsildītas un kondensāta veidošanās risks samazinās.

Apsildāmajām grīdām atkrīt speciāla logu apsilde un kondensāta izkrišanas risks ir liels. Nelabvēlīgi ir arī visi šķēršļi, kas kavē gaisa cirkulāciju gar logiem, kā piemēram lielas iekšējās palodzes vai logi padziļinātās nišās.